Uzbekistāna
2012-02-04
GMT +5
Uzbekistānas Republika tūrisma jomā tiek atzīta par vienu no vadošajām valstīm tūristu piesaistē Centrālajā Āzijā. Tās vēsture, kultūra, nacionālie ēdieni, literatūra un dabas resursi piesaista dažādu interešu ceļotājus. Uzbekistānas teritoriju vēsturiski ir šķērsojis Lielais zīda ceļš no Ķīnas uz Eiropu. Pilsētās gar šo ceļu atrodas vairāk kā 4000 arhitektūras pieminekļu no dažādiem vēstures posmiem, sākot no Akmens laikmeta līdz pat Tamerlāna impērijai 14.gs. un viduslaikiem.
Platība: 447 400 km2, no kuras sauszeme: 425 400 km2, ūdens: 22 000 km2
Galvaspilsēta: Taškenta (iedz. skaits: 2,180,000 (2008))
Iedzīvotāju skaits: 27 372 000 (2007)
uzbeki 80%, krievi 7%, tadžiki 5%, kazaki 4%, tatāri 2.5%, karakalpaki 1.5%
Valsts valoda: uzbeku (oficiālā).
Daudz kur izmanto krievu un tadžiku valodu, lielpilsētās – arī angļu.
Reliģijas: musulmaņi 88%, pareizticīgie 9%, citas 3%
IKP: 64.201 miljardi ASV dolāri (2007)
Valūta: Uzbekistānas sums (UZS) 1$ ~ 1590 sumi (valūtas kurss mainās atkarībā no naudas mijējiem, bankām, tirgiem )
Valsts pārvaldes forma: Prezidentāla republika
Augstākais punkts: 4643 m v.j.l. - nav oficiāla nosaukuma. Atrodas uz robežas ar Tadžikistānu, uz ZR no Dušanbes pilsētas. (Vecais nosaukums - Komunistu partijas XXII kongresa virsotne)
Iedzīvotāju skaits lielākajās pilsētās:
Taškenta – 2 180 000
Namangana – 422 700
Samarkanda – 373 400
Andizhana – 348 300
Bukhara – 268 000
Reljefs
Kalni un pauguri aizņem aptuveni 1/5 no teritorijas. Austrumos reljefs ir pārsvarā kalnains. Tur dominējošā ir Tjanšana kalnu grēda. Sākot no vidusdaļas uz rietumiem, kalniene pāriet bezmeža līdzenumā un prērijās.
Dabas resursi
Valstij ir liels produkcijas un minerālu potenciāls. Valsts iegūst naftu, dabasgāzi un ogles un citus minerālus. Uzbekistānā atrodami arī daudzi krāsainie un dārgmetāli, kā, piem., varš un zelts. Valstī ir arī savas urāna ieguves vietas. Tomēr vislielākā Uzbekistānas vērtība ir kokvilna, ko šeit sauc par “balto zeltu” un nozīmības ziņā tā pielīdzināma metālam, maizei un naftai.
Klimats
Uzbekistānā valda krasi kontinentāls klimats ar nokrišņu daudzumu 100-200mm gadā.
Mēneša vidējā gaisa temperatūra ziemā +10 - +3оC. Vasarā ir karsts un sauss, temperatūra svārstās +35 - +45оC. Rudens ir pietiekami silts. Šajā laikā tirgi piedāvā visvairāk augļus un dārzeņus. Temperatūra šajā gada laikā ir aptuveni +13оC
Vīza
Ceļotājiem no Latvijas ir nepieciešams nokārtot vīzu.
Iepirkšanās
Tūristi būs patīkami pārsteigti par interesantajām rotaslietām, apģērbu un amatnieku izstrādājumiem. Grāmatas, pastkartes un kartes arī ir populāras dāvanas. Pastāv ierobežojumi paklāju eksportam. Lai iegūtu sīkāku informāciju par šo, jautājiet pirms pirkšanas savam gidam. Iepērkoties tirgos un dažās citās tirdzniecības vietās ieteicams kaulēties ar pārdevēju. Šajā gadījumā cena var tikt samazināta.
Virtuve
Uzbekistānas virtuvē ir vairāk nekā tūkstotis nacionālo ēdienu. Plovam vien ir ap 100 pagatavošanas veidiem. Katrā republikas daļā to gatavo citādi. Vietējo pārtikas produktu kaloritāte un ekoloģiskums ir unikāls. Uzbekistānas virtuvi nevar aprakstīt ar vārdiem, tā jānomēģina katram pašam. Neaprakstāmi garšīgi augļi un dārzeņi, kuru audzēšanā palīdz siltā austrumu saule ir pamatsastāvdaļas uzbeku virtuvei.
Uzbekistāna tūristiem spēj piedāvāt dažādus atpūtas veidus. Tās teritorija ir bagāta ar dabas resursiem – kalniem, tuksnešiem, upēm, minerālavotiem un patīkamo klimatu – saulainas dienas gandrīz visu gadu. Krāšņās dabas ainavas ir harmonijā ar senajām pilsētām, vietējo kultūru, keramiku, tradīcijām, tradicionālo virtuvi, literatūru un arhitektūras pieminekļiem.
UNESCO pasaules mantojuma sarakstā ir iekļauti 4 objekti:
Buhāras vēsturiskais centrs – tika izveidots gar Zīda ceļu un ir vairāk kā 2000 gadu sens. Šajā vēsturiskajā centrā interesi piesaista tās vērtīgākās vēstures liecības – slavenās Izmaila Samani (Ismail Samani) kapenes, kuras tiek uzskatītas par musulmaņu arhitektūras meistardarbu, kā arī saglabājušies svītroti kokvilnas auduma paraugi no 17.gs.
Sahrisjabzas pilsētas vēsturiskais centrs – arhitektūras un kultūrvēsturiskās liecības datējamas 15.-16.gs.
Itčankala (Itchan Kala) – musulmaņu arhitektūras paraugs, kas tika veidota kā atpūtas vieta tirgotājiem un karavānām kā pēdējā apmetne Uzbekistānas teritorijā pirms došanās tālāk uz Irānu.
Samarkanda (Samarkand) – Samarkandas krāšņumu veido tās dažādo kultūru sajaukums. Dibināta 7.gs.p.m.ē., tā laika gaitā ir piedzīvojusi musulmaņu, Āzijas, Indijas un Vidusjūras kultūru ietekmi arhitektūrā un sabiedriskajā dzīvē.
Uzbekistāna spēj pārsteigt ar plašo tūrisma piedāvājuma klāstu – vēsturiskās ekskursijas pa pilsētām, arheoloģiskās ekskursijas, piedzīvojumu un aktīvās atpūtas ceļojumi, ekotūrisms un luksusa tūrisms. Ir iespējams izvēlēties sev piemērotāko un atbilstošāko savām interesēm. Uzbekistāna Latvijas ceļotājam ir salīdzinoši lēta ar citiem tūrisma galamērķiem.
Uzbekistānas galvenie tūrisma galamērķi:
Vēsturiskais tūrisms – Taškenta, Urgenča, Hiva, Samarkanda, Buhāra, Čimgana, Šahrisjabza (tempļi, mošejas, vienīgais korāna eksemplārs no 7.gs., pilsētas un pilsētu laukumi).
Aktīvās atpūtas iespējas – pārgājienu ekspedīcijas, velotūres, kā arī zirgu izjādes ar pikniku ar nacionāliem ēdieniem.
Zīda ceļš – šis vēsturiskais ceļš ir piesaistījis daudzu ceļotāju interesi, iepazīstot jaunas emocijas, veicot šo posmu, izvēloties dažādus pārvietošanās veidus.
Ceļotājiem ir iespējams izbaudīt nomadu dzīvesveidu ar nakšņošanu jurtās. Ir vairākas vietās, kur var nakšņot jurtās, bet rūpējoties par ciemiņu komfortu, ir izveidotas speciālas jurtu nometnes ar paaugstinātu komforta līmeni.
Arheoloģiskais tūrisms – Surhandarjas reģiona izpētei vajadzīgas vidēji 8 dienas.
Ekstrēmo sportaveidu tūrisms – Uzbekistānas teritorijā atrodas 3 kalnu kūrorti, kur var nodarboties ar slēpošanu un snovbordu (Belderzeja, Čimganas, Bakauntrijas). Ir iespējams nodarboties arī ar slēpošanu, snovbordu, izlecot no helikoptera (heliskiing/heliboarding)
Gastronomiskais tūrisms – tradicionālie ēdieni (lepyoshka, katyk, osh, kumiss un citi ēdieni). Ir jārēķinās, ka gaļas ēdieni ir trekni, augļus un dārzeņus var iegādāties gan svaigā, gan žāvētā veidā.
Uzbekistānas tūrismu kavē neattīstītā infrastruktūra un informācijas trūkums lauku reģionos. Zems servisa līmenis Taškentas lidostā – garas rindas pie pasu un vīzas kontroles, kā arī ir jādeklarē bagāža iebraucot un izbraucot, grūtības ar naudas maiņu. Lielākajās pilsētās ir stingra policijas kontrole uz ielām. Notiek arī dokumentu pārbaude. Uzturoties kādā pilsētā, viesnīcā ilgāk par 3 dienām ir jāreģistrējas, šos dokumentus var pieprasīt uzrādīt lidostā pirms izlidošanas.
Tomēr globalizācijas neiejaukšanās šīs tautas dzīvē ir palīdzējis saglabāt vietējās tradīcijas un kultūru. Uzbeki joprojām lepojas ar saviem tirgiem – bazāriem, tradicionālajiem festivāliem un folkloru. Senais ikdienā sadzīvo ar mūsdienām. Ceļotājus vakarā izklaidēs dažādi kultūras un mākslas pasākumi, jauniešu festivāli, atpūtas iespējas bāros un naktsklubos.
