Ēģipte
2012-02-04
GMT +2
Ēģiptes lielāko teritoriju aizņem tuksneši un retas, bet krāšņas oāzes. Pilsētās liecības par savu klātbūtni un ietekmi Ēģiptes veidošanā ir atstājuši senie grieķi, senie romieši, briti un francūži. Šī valsts ir viena no nedaudzajām, kura atrodas divos kontinentos – gan Āfrikā, gan Āzijā. Cauri valstij tek pasaulē garākā upe – Nīla.
Ģeogrāfija
Ēģipte atrodas Āfrikas kontinenta Ziemeļaustrumu daļā, Sinaja pussalā. Valsts robežojas ar Lībiju, Izraēlu un Sudānu. To apskalo Sarkanā un Vidus jūras. Valsts platība ir aptuveni 1 miljons km2. Visgarākā upe – Nīla. Valstī atrodas Sahāras un Lībijas tuksneši.
Galvaspilsēta – Kaira.
Lielākās pilsētas – Kaira, Aleksandrija, Aldžīza, Portsaīda, Sueca, Asjūta, Luksora, Tanta.
Valsts ir sadalīta 26 apgabalos.
Valsts neatkarības diena – 1922. gada 28. februārī no Lielbritānijas
Valsts iekārta – prezidentāla republika.
Klimats
Ēģiptē var izšķirt divus gada laikus – maigu ziemu un karstu vasaru. Ziema ilgst no novembra līdz aprīlim, vasara – no maija līdz oktobrim.
Laika starpība
Atrodas tajā pašā laika joslā kurā mēs.
Iedzīvotāju skaits
Valstī dzīvo gandrīz 82 miljoni iedzīvotāju.
Etniskās grupas
Ēģiptieši – 98%, berberi, nūbieši, beduīni – 1%, grieķi, armēņi un citi eiropieši (pārsvarā itāļi un francūži) – 1%.
Oficiālā valsts valoda ir arābu.
Reliģija
Musulmaņi (pārsvarā sunnīti) – 90 %, kopti – 9%, kristieši – 1%.
Apskates objekti:
Kaira ir Ēģiptes galvaspilsēta. Ēģiptes muzejā ir apskatāma lielākā Ēģiptes mākslas darbu kolekcija pasaulē. Šajā muzejā ir izvietoti aptuveni 120 000 eksponāti no laika pirms mūsu ēras līdz pat grieķu – romiešu periodam. Saladela citadele ir milzīga pils, kas tika celta kā militārā būve. Tā atrodas Mukatama kalnā un ir viens no militārās arhitektūras paraugiem. Kairā ir daudz mošeju, bet nozīmīgākās ir Al – Azāra un Ibn Tulun mošejas. Pie Babilonas cietokšņa atrodas „Baznīca, kas karājas”jeb Jaunavas Marijas baznīca. Šī ir viena no retajām kristiešu baznīcām Kairā.
Giza - te ir atrodami pēdējie no septiņiem pasaules brīnumiem – Gīzas piramīdas un Sfinksa. Vislielāka ir faraona Heopsa piramīda. Mazliet pieticīgākas, taču tikpat grandiozas ir arī Hafrēna un Mikerīna piramīdas. Pagaidām vēl nav zināms, kad tika izveidota Sfinksa, bet valda uzskats, ka tā simbolizē valdnieka savienību ar dievu Ra.
Memfisa - kādreizējā valsts galvaspilsēta, kur ir apskatāmas pakāpienveida piramīdas. Šīs piramīdas ir vecākas par Gīzas pakalna piramīdām.
Aleksandrija – zinātnes un kultūras centrs, Kleopatras pilsēta. atrodas Qait Bey citadele, kura ir celta 1477. gadā. Tās uzdevums bija aizsargāt pilsētu no iebrucējiem. Pilsēta joprojām glabā liecības no laika, kad Ēģipte bija Romas impērijas province, viena no šādām piemiņām ir Romiešu teātris. Aleksandrijas Nacionālajā muzejā ir iespējams apskatīt ēģiptiešu dārgumus, mākslas darbus un arheoloģiskos izrakumus, savukārt tēlotājmākslas muzejā ir daudzas rotaslietas un mākslas darbi no karaliskās kolekcijas. Pilsētā pavisam nesen ir atvērts nacionālais okeanogrāfijas un zvejniecības muzejs. Sv. Marka ortodoksu koptistu baznīcu ir dibinājis Sv. Marks. Leģenda vēst, ka Sv. Marka galva joprojām atrodas šeit.
Krāšņā Montaza pils - viena no daudzajām karaliskās ģimenes mājvietām.
Luksora – senā Ēģiptes galvaspilsēta. Šeit atrodas Valdnieku ieleja, kurā atrodas dažādu valdnieku kapenes, visslavenākās no tām ir valdnieka Tutanhamona.
Karnakas tempļu kompleks ir milzīgs, tā teritorijā atrodas vairāk kā 25 tempļi un kapelas. Šis tempļu kompleks ir nozīmīgs ar to , ka tas tika celts un pilnveidots ilgā laika posmā. Tāpēc šeit var redzēt dažādu laikmetu arhitektūras paraugus. Luksoras un Karnaksas tempļus savieno grandioza sfinksu aleja. Iepretim ir Ramzesa II laikos celti granīta un kvarca obelisk un statujas. Obelisks ir viens no ambiciozākajiem un bīstamākajiem ēģiptiešu tehnoloģiskajiem sasniegumiem.
